Kā mainās depozīta sistēmas lietošanas paradumi?
Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau gandrīz četrus gadus, un līdz ar tās nostiprināšanos sabiedrībā mainās arī iedzīvotāju lietošanas paradumi. Jaunākā iedzīvotāju aptauja* rāda, ka cilvēki taru nodod arvien apzinīgāk – šobrīd pilnīgi visu izlietoto depozīta iepakojumu nodod 81 %, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā depozīta sistēmas darbības otrajā gadā. Vēl 17 % apgalvo, ka nodod lielāko daļu patērētā iepakojuma. Visbiežāk depozīta iepakojums tiek nodots reizi mēnesī, taču arvien izteiktāka kļūst tendence taru uzkrāt un nodot lielākos apjomos vienā reizē. Šāda uzvedība īpaši raksturīga jauniešiem, kuri biežāk izvēlas savākt lielāku iepakojuma daudzumu un nodot to vienā reizē.
Vienlaikus mainās arī tas, kā iedzīvotāji izvēlas izmantot atgūto depozīta maksu. Lai gan joprojām dominē kupona atprečošana veikalā, kas raksturīga 81 % depozīta sistēmas lietotāju, datos arvien skaidrāk iezīmējas paaudžu atšķirības. Jaunieši aktīvāk izmanto alternatīvas – izvēlas depozīta maksu saņemt skaidrā naudā, pārskaitīt to “Mans Rimi” kontā vai savā bankas kontā, izmantojot dPays risinājumu.
“Nu jau gandrīz četrus gadus mēs mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai depozīta sistēma kļūtu arvien ērtāka un pieejamāka visiem iedzīvotājiem. Tas ietver gan sistēmas paplašināšanos, gan jaunu depozīta maksas saņemšanas iespēju ieviešanu, kas, kā apliecina pētījuma dati, kļūst arvien aktuālākas un pieprasītākas. Šo tendenci apstiprina arī šoruden paplašinātā iespēja saņemt depozīta maksu savā bankas kontā, izmantojot dPays risinājumu,” uzsver SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
No šī gada 1. novembra jaunā dPays funkcionalitāte ir pieejama jau 363 taromātos visā Latvijā, kur līdz šim nebija nodrošināta depozīta maksas saņemšana skaidrā naudā. Līdz ar to jau aptuveni 1000 depozīta pieņemšanas vietās iedzīvotāji var brīvi izvēlēties sev ērtāko norēķinu veidu – gan kuponu un to apmaiņu pret skaidru naudu, gan digitālu maksājumu savā bankas kontā.
dPays lietošanas rezultāti par novembri liecina, ka pirmajā mēnesī risinājums izmantots vairāk nekā 8000 reižu, un 95 % no visām vietām, kur tas pieejams, tas tiek lietots regulāri. No kopējās depozīta maksas apjoma dPays izvēlēts 2,4 % gadījumu.
Swedbank dati, kas ir dPays risinājuma izstrādātājs, papildus rāda, ka digitālās atgriešanas iespējas kļūst par arvien dabiskāku izvēli lietotājiem. Dati liecina, ka lielākajā daļā gadījumu (85 %) depozīta maksu saņemot bankas kontā, iedzīvotāji turpina iepirkšanos tajā pašā veikalā, kur nodots iepakojums, kas apliecina šīs iespējas ērtumu un praktiskumu. Straujākais dPays lietošanas pieaugums novembrī fiksēts Rīgā, Jelgavā, Siguldā, Liepājā un Daugavpilī, kā arī Mārupes, Valkas, Ādažu un Ogres novados.
Latvijas iedzīvotāju paradumi liecina, ka taras nodošana un depozīta maksas atgūšana kļūst par apzinātu un arvien ērtāku ikdienas procesu, un sistēmas iespējas arī turpmāk tiks attīstītas, lai nodrošinātu vēl plašāku izvēli un ērtības ikvienam lietotājam.
* Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2025. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1009).
Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau gandrīz četrus gadus, un līdz ar tās nostiprināšanos sabiedrībā mainās arī iedzīvotāju lietošanas paradumi. Jaunākā iedzīvotāju aptauja* rāda, ka cilvēki taru nodod arvien apzinīgāk – šobrīd pilnīgi visu izlietoto depozīta iepakojumu nodod 81 %, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā depozīta sistēmas darbības otrajā gadā. Vēl 17 % apgalvo, ka nodod lielāko daļu patērētā iepakojuma. Visbiežāk depozīta iepakojums tiek nodots reizi mēnesī, taču arvien izteiktāka kļūst tendence taru uzkrāt un nodot lielākos apjomos vienā reizē. Šāda uzvedība īpaši raksturīga jauniešiem, kuri biežāk izvēlas savākt lielāku iepakojuma daudzumu un nodot to vienā reizē.
Vienlaikus mainās arī tas, kā iedzīvotāji izvēlas izmantot atgūto depozīta maksu. Lai gan joprojām dominē kupona atprečošana veikalā, kas raksturīga 81 % depozīta sistēmas lietotāju, datos arvien skaidrāk iezīmējas paaudžu atšķirības. Jaunieši aktīvāk izmanto alternatīvas – izvēlas depozīta maksu saņemt skaidrā naudā, pārskaitīt to “Mans Rimi” kontā vai savā bankas kontā, izmantojot dPays risinājumu.
“Nu jau gandrīz četrus gadus mēs mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai depozīta sistēma kļūtu arvien ērtāka un pieejamāka visiem iedzīvotājiem. Tas ietver gan sistēmas paplašināšanos, gan jaunu depozīta maksas saņemšanas iespēju ieviešanu, kas, kā apliecina pētījuma dati, kļūst arvien aktuālākas un pieprasītākas. Šo tendenci apstiprina arī šoruden paplašinātā iespēja saņemt depozīta maksu savā bankas kontā, izmantojot dPays risinājumu,” uzsver SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
No šī gada 1. novembra jaunā dPays funkcionalitāte ir pieejama jau 363 taromātos visā Latvijā, kur līdz šim nebija nodrošināta depozīta maksas saņemšana skaidrā naudā. Līdz ar to jau aptuveni 1000 depozīta pieņemšanas vietās iedzīvotāji var brīvi izvēlēties sev ērtāko norēķinu veidu – gan kuponu un to apmaiņu pret skaidru naudu, gan digitālu maksājumu savā bankas kontā.
dPays lietošanas rezultāti par novembri liecina, ka pirmajā mēnesī risinājums izmantots vairāk nekā 8000 reižu, un 95 % no visām vietām, kur tas pieejams, tas tiek lietots regulāri. No kopējās depozīta maksas apjoma dPays izvēlēts 2,4 % gadījumu.
Swedbank dati, kas ir dPays risinājuma izstrādātājs, papildus rāda, ka digitālās atgriešanas iespējas kļūst par arvien dabiskāku izvēli lietotājiem. Dati liecina, ka lielākajā daļā gadījumu (85 %) depozīta maksu saņemot bankas kontā, iedzīvotāji turpina iepirkšanos tajā pašā veikalā, kur nodots iepakojums, kas apliecina šīs iespējas ērtumu un praktiskumu. Straujākais dPays lietošanas pieaugums novembrī fiksēts Rīgā, Jelgavā, Siguldā, Liepājā un Daugavpilī, kā arī Mārupes, Valkas, Ādažu un Ogres novados.
Latvijas iedzīvotāju paradumi liecina, ka taras nodošana un depozīta maksas atgūšana kļūst par apzinātu un arvien ērtāku ikdienas procesu, un sistēmas iespējas arī turpmāk tiks attīstītas, lai nodrošinātu vēl plašāku izvēli un ērtības ikvienam lietotājam.
* Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2025. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1009).
