Vai patiesi varam satikt savu iepakojumu vēlreiz? Kā nodotā tara pārtop jaunā
Četru gadu laikā depozīta iepakojumu nodošana ir kļuvusi par ikdienas ieradumu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, tādējādi veicinot videi draudzīgu paradumu veidošanos. Tomēr depozīta punkta apmeklējums un depozīta maksas saņemšana ir tikai sākums rūpīgi organizētam iepakojuma aprites ceļam. DIO skaidro, kas notiek ar nodotajiem depozīta iepakojumiem, lai tie atgrieztos apritē kā jaunas pudeles vai skārdenes.
Depozīta sistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai izlietotais dzērienu iepakojums nenonāktu dabā vai sadzīves atkritumos, bet atgrieztos ekonomikā kā vērtīgs resurss jaunu produktu ražošanai vai atkārtotai uzpildīšanai. Iepakojumus pēc nodošanas depozīta punktos saskaita un lietotājam izmaksā attiecīgo depozīta maksu. Lielajos un vidējos taromātos PET pudeles un skārdenes tiek saspiestas, lai tās varētu efektīvāk transportēt, savukārt stikla iepakojums tiek uzglabāts vesels.
Pēc tam visi iepakojumi tiek nogādāti DIO šķirošanas centrā, kas atrodas Salaspils novada Aconē, kur iepakojumus vēlreiz saskaita, pārbauda un sašķiro pēc materiāla un kvalitātes. Stikls tiek šķirots pēc krāsām – dzidrajā, brūnajā un jauktajā, savukārt PET plūsmā tiek atdalīts augstvērtīgākais – caurspīdīgais materiāls, kas ir vispiemērotākais jaunu pudeļu ražošanai. Lai materiālus sagatavotu efektīvai transportēšanai uz pārstrādes rūpnīcām, PET un alumīnija skārdenes DIO centrā sapresē blīvās, kompaktās ķīpās, atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles uzglabā specializētās kastēs, bet vienreizlietojamo stiklu sadala lauskās.
Tālāk katrs materiāls nonāk pie specializētiem pārstrādes partneriem. Viss Latvijā savāktais PET materiāls tiek nodots pārstrādei pašmāju uzņēmumā AS “Iterum”. No iegūtajām pārslām un granulām caurspīdīgo PET visbiežāk pārstrādā jaunās dzērienu pudelēs, nodrošinot pilnu aprites ciklu. Savukārt krāsaino PET pārstrādā sintētiskajās šķiedrās tekstilizstrādājumu vai dažādu saimniecības preču ražošanai.
Vienreizlietojamā stikla lauskas tiek nogādātas pārstrādei Igaunijā, Lietuvā, un Polijā jaunu stikla pudeļu ražošanai, kas palīdz ietaupīt dabas resursus. Pilnīgi atšķirīgs ceļš ir AU stikla pudelēm – tās veselā stāvoklī tiek nogādātas atpakaļ dzērienu ražotājiem, piemēram, AS “Cēsu alus”, SIA “Cido Grupa”, AS “Tērvetes AL”, AS Aldaris u.c., kur tās rūpīgi izmazgā un uzpilda no jauna. Šāds risinājums ļauj vienai pudelei apritē atgriezties vidēji līdz pat 10 reizēm.
Savukārt alumīnija skārdenes tiek sapresētas blīvās ķīpās un nogādātas pārstrādei uzņēmumam “Constellium” Francijā. Tā kā Austrumeiropā šobrīd nav alumīnija kausēšanas rūpnīcu, kas pārkausē skārdeņu alumīniju tā, lai no tā varētu ražot atkal jaunas skārdenes, šis materiāls tiek eksportēts. Būtiski, ka alumīnijs ir neierobežoti pārstrādājams resurss, un tā pārkausēšana patērē līdz pat 95 % mazāk enerģijas nekā jauna materiāla ieguve no rūdas. Tas ir viens no ilgtspējīgākajiem iepakojumu materiāliem.
Cikls noslēdzas, kad pārstrādātie materiāli atkal kļūst par jauniem dzērienu iepakojumiem vai izejvielām citu produktu ražošanai, bet AU pudeles tiek no jauna uzpildītas un nonāk veikalu plauktos. Tas ļauj samazināt dzērienu iepakojuma nonākšanu apkārtējā vidē un sadzīves atkritumos. Vienlaikus cikls nodrošina vērtīgu izejvielu atgriešanos apritē, samazinot nepieciešamību izmantot jaunus dabas resursus un mazinot CO₂ emisijas ražošanas procesā. Tāpēc katra depozīta sistēmas lietotāja iesaiste, nododot iepakojumu taromātā, ir nozīmīgs solis, lai ne tikai veidotu tīrāku vidi, bet arī atbildīgāk izmantotu mūsu dabas vērtīgos resursus. Nodod, lai satiktos vēlreiz!
Četru gadu laikā depozīta iepakojumu nodošana ir kļuvusi par ikdienas ieradumu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, tādējādi veicinot videi draudzīgu paradumu veidošanos. Tomēr depozīta punkta apmeklējums un depozīta maksas saņemšana ir tikai sākums rūpīgi organizētam iepakojuma aprites ceļam. DIO skaidro, kas notiek ar nodotajiem depozīta iepakojumiem, lai tie atgrieztos apritē kā jaunas pudeles vai skārdenes.
Depozīta sistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai izlietotais dzērienu iepakojums nenonāktu dabā vai sadzīves atkritumos, bet atgrieztos ekonomikā kā vērtīgs resurss jaunu produktu ražošanai vai atkārtotai uzpildīšanai. Iepakojumus pēc nodošanas depozīta punktos saskaita un lietotājam izmaksā attiecīgo depozīta maksu. Lielajos un vidējos taromātos PET pudeles un skārdenes tiek saspiestas, lai tās varētu efektīvāk transportēt, savukārt stikla iepakojums tiek uzglabāts vesels.
Pēc tam visi iepakojumi tiek nogādāti DIO šķirošanas centrā, kas atrodas Salaspils novada Aconē, kur iepakojumus vēlreiz saskaita, pārbauda un sašķiro pēc materiāla un kvalitātes. Stikls tiek šķirots pēc krāsām – dzidrajā, brūnajā un jauktajā, savukārt PET plūsmā tiek atdalīts augstvērtīgākais – caurspīdīgais materiāls, kas ir vispiemērotākais jaunu pudeļu ražošanai. Lai materiālus sagatavotu efektīvai transportēšanai uz pārstrādes rūpnīcām, PET un alumīnija skārdenes DIO centrā sapresē blīvās, kompaktās ķīpās, atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles uzglabā specializētās kastēs, bet vienreizlietojamo stiklu sadala lauskās.
Tālāk katrs materiāls nonāk pie specializētiem pārstrādes partneriem. Viss Latvijā savāktais PET materiāls tiek nodots pārstrādei pašmāju uzņēmumā AS “Iterum”. No iegūtajām pārslām un granulām caurspīdīgo PET visbiežāk pārstrādā jaunās dzērienu pudelēs, nodrošinot pilnu aprites ciklu. Savukārt krāsaino PET pārstrādā sintētiskajās šķiedrās tekstilizstrādājumu vai dažādu saimniecības preču ražošanai.
Vienreizlietojamā stikla lauskas tiek nogādātas pārstrādei Igaunijā, Lietuvā, un Polijā jaunu stikla pudeļu ražošanai, kas palīdz ietaupīt dabas resursus. Pilnīgi atšķirīgs ceļš ir AU stikla pudelēm – tās veselā stāvoklī tiek nogādātas atpakaļ dzērienu ražotājiem, piemēram, AS “Cēsu alus”, SIA “Cido Grupa”, AS “Tērvetes AL”, AS Aldaris u.c., kur tās rūpīgi izmazgā un uzpilda no jauna. Šāds risinājums ļauj vienai pudelei apritē atgriezties vidēji līdz pat 10 reizēm.
Savukārt alumīnija skārdenes tiek sapresētas blīvās ķīpās un nogādātas pārstrādei uzņēmumam “Constellium” Francijā. Tā kā Austrumeiropā šobrīd nav alumīnija kausēšanas rūpnīcu, kas pārkausē skārdeņu alumīniju tā, lai no tā varētu ražot atkal jaunas skārdenes, šis materiāls tiek eksportēts. Būtiski, ka alumīnijs ir neierobežoti pārstrādājams resurss, un tā pārkausēšana patērē līdz pat 95 % mazāk enerģijas nekā jauna materiāla ieguve no rūdas. Tas ir viens no ilgtspējīgākajiem iepakojumu materiāliem.
Cikls noslēdzas, kad pārstrādātie materiāli atkal kļūst par jauniem dzērienu iepakojumiem vai izejvielām citu produktu ražošanai, bet AU pudeles tiek no jauna uzpildītas un nonāk veikalu plauktos. Tas ļauj samazināt dzērienu iepakojuma nonākšanu apkārtējā vidē un sadzīves atkritumos. Vienlaikus cikls nodrošina vērtīgu izejvielu atgriešanos apritē, samazinot nepieciešamību izmantot jaunus dabas resursus un mazinot CO₂ emisijas ražošanas procesā. Tāpēc katra depozīta sistēmas lietotāja iesaiste, nododot iepakojumu taromātā, ir nozīmīgs solis, lai ne tikai veidotu tīrāku vidi, bet arī atbildīgāk izmantotu mūsu dabas vērtīgos resursus. Nodod, lai satiktos vēlreiz!
Citas aktualitātes
Vai patiesi varam satikt savu iepakojumu vēlreiz? Kā nodotā tara pārtop jaunā
DIO skaidro, kas notiek ar nodotajiem depozīta iepakojumiem, lai tie atgrieztos apritē kā jaunas pudeles vai skārdenes.
Plāno izmaiņas depozīta sistēmas dalības maksā no 2027. gada 1. janvāra
Atbilstoši depozīta sistēmas darbības plānam, DIO ir sagatavojis Depozīta sistēmas dalības maksas projektu 2027. gadam.
Depozīta punkts skaidro: kur paliek 10 centi, ja depozīta iepakojumu neatgriež sistēmā?
Daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām rodas jautājums, kas notiek ar depozīta maksu par iepakojumiem, kuri sistēmā netiek atgriezti, un vai sistēmas operators no tā gūst peļņu. Lai gan sabiedrībā valda dažādi pieņēmumi, depozīta sistēmas darbību nodrošina caurskatāms un ilgtspējīgs finanšu modelis.