Sākoties vasaras sezonai, Latvijā tradicionāli pieaug dzērienu patēriņš un līdz ar to arī depozīta sistēmā nodoto iepakojumu apjoms. Šajā periodā sistēmā atgrieztais taras daudzums ir vidēji par 62 % lielāks nekā ziemā. Ierasti lielākie rekordi tiek sasniegti pirmajās dienās pēc Jāņiem, kad vienā dienā nodoto iepakojumu apjoms sasniedz vairāk nekā 2 miljonus vienību, liecina pērnā gada dati. Tomēr, neraugoties uz augstajiem nodošanas rādītājiem, teju 16 % depozīta iepakojumu Latvijā joprojām netiek atgriezti sistēmā. Lai pievērstu uzmanību šo resursu atgriešanai apritē un rūpētos par vidi, tiek uzsākta kampaņa “Nodod, lai satiktos vēlreiz!”.
Depozīta sistēmas dati liecina, ka visvairāk apritē neatgriežas neliela tilpuma dzērienu iepakojumi, īpaši skārdenes (23 %). Tas lielā mērā skaidrojams ar pārrobežu tirdzniecības efektu, jo ievērojams daudzums Latvijā iegādāto dzērienu kopā ar ceļotājiem nonāk kaimiņvalstīs un Skandināvijā. Starp visbiežāk neatgrieztajiem iepakojuma veidiem ierindojas arī neliela izmēra PET iepakojums.
Vasarā, pieaugot izbraucienu, festivālu un pikniku skaitam, šādu iepakojumu patēriņš palielinās, tāpēc katra nenodotā vienība nozīmē ne tikai pārtrauktu aprites ciklu, bet arī zaudētu iespēju šos materiālus izmantot atkārtoti. “Jāņu brīvdienas un vasaras svelme ir laiks, kad depozīta sistēma strādā ar maksimālo jaudu. Mūsu mērķis ir atgādināt, ka katra pludmalē vai mežā atstātā skārdene vai pudele nav vienkārši atkritums, bet gan zaudēts resurss. Nododot taru, mēs noslēdzam ciklu – izmantots iepakojums pārtop jaunā un jau drīz atgriežas veikalu plauktos. Būtiski, ka katrs nenodotais iepakojums nozīmē arī ilgtermiņa slogu videi,” uzsver SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Ja iepakojums nenonāk depozīta punktā un tiek atstāts dabā, sekas videi var būt ilgstošas. Ceļmalā vai mežā pamesta alumīnija skārdene var saglabāties vairākus simtus gadu, plastmasas pudele – līdz pat 450 gadiem, savukārt stikls vidē praktiski nesadalās un var saglabāties pat simtiem tūkstošu gadu.
Kampaņas “Nodod, lai satiktos vēlreiz!” mērķis ir atgādināt, ka depozīta iepakojums nav atkritums, bet vērtīgs resurss, kas var atgriezties apritē no jauna. “Nododot taru depozīta sistēmā, tiek samazināts neatjaunojamo resursu patēriņš, mazināts vides piesārņojums un nodrošināts, ka iepakojums kļūst par izejvielu jauniem produktiem, nevis paliek dabā. Latvijas gadījumā tas arī samazina iepakojuma izejvielu importu jeb vairāk naudas paliek valsts apritē, nevis aizplūst uz ārvalstīm. Tāpēc Depozīta punkts aicina arī vasaras izbraucienos un svētku laikā neatstāt taru mežos, pie ūdenstilpnēm vai sadzīves atkritumos, bet nogādāt to tuvākajā depozīta punktā, ļaujot taru satikt vēlreiz jau jaunas skārdenes vai pudeles veidā!” uzsver Miks Stūrītis.
Lai arī lielāka taras apjoma nodošana būtu ērtāka, Latvijā pieejami īpaši lieljaudas iepakojumu pieņemšanas risinājumi. Viens no tiem ir Baltijā jaudīgākais taromāts –
Dižtaromāts Mežciemā (Hipokrāta ielā 28, Rīgā), kur PET pudeles, skārdenes un stikla iepakojumu iespējams nodot, vienkārši ieberot tos iekārtā. Savukārt vairākās vietās Latvijā pieejami arī beramtaromāti, kuros vienā reizē var iebērt līdz pat 100 PET pudelēm un skārdenēm. Šādas iepakojumu pieņemšanas vietas ievērojami paātrina procesu un ir ideāli piemērotas pēc svētkiem, talkām vai mājsaimniecībām ar lielākiem taras uzkrājumiem. Visas nodošanas vietas un beramtaromātu lokācijas atrodamas
depozīta punkts mājaslapas kartē.
Sākoties vasaras sezonai, Latvijā tradicionāli pieaug dzērienu patēriņš un līdz ar to arī depozīta sistēmā nodoto iepakojumu apjoms. Šajā periodā sistēmā atgrieztais taras daudzums ir vidēji par 62 % lielāks nekā ziemā. Ierasti lielākie rekordi tiek sasniegti pirmajās dienās pēc Jāņiem, kad vienā dienā nodoto iepakojumu apjoms sasniedz vairāk nekā 2 miljonus vienību, liecina pērnā gada dati. Tomēr, neraugoties uz augstajiem nodošanas rādītājiem, teju 16 % depozīta iepakojumu Latvijā joprojām netiek atgriezti sistēmā. Lai pievērstu uzmanību šo resursu atgriešanai apritē un rūpētos par vidi, tiek uzsākta kampaņa “Nodod, lai satiktos vēlreiz!”.
Depozīta sistēmas dati liecina, ka visvairāk apritē neatgriežas neliela tilpuma dzērienu iepakojumi, īpaši skārdenes (23 %). Tas lielā mērā skaidrojams ar pārrobežu tirdzniecības efektu, jo ievērojams daudzums Latvijā iegādāto dzērienu kopā ar ceļotājiem nonāk kaimiņvalstīs un Skandināvijā. Starp visbiežāk neatgrieztajiem iepakojuma veidiem ierindojas arī neliela izmēra PET iepakojums.
Vasarā, pieaugot izbraucienu, festivālu un pikniku skaitam, šādu iepakojumu patēriņš palielinās, tāpēc katra nenodotā vienība nozīmē ne tikai pārtrauktu aprites ciklu, bet arī zaudētu iespēju šos materiālus izmantot atkārtoti. “Jāņu brīvdienas un vasaras svelme ir laiks, kad depozīta sistēma strādā ar maksimālo jaudu. Mūsu mērķis ir atgādināt, ka katra pludmalē vai mežā atstātā skārdene vai pudele nav vienkārši atkritums, bet gan zaudēts resurss. Nododot taru, mēs noslēdzam ciklu – izmantots iepakojums pārtop jaunā un jau drīz atgriežas veikalu plauktos. Būtiski, ka katrs nenodotais iepakojums nozīmē arī ilgtermiņa slogu videi,” uzsver SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Ja iepakojums nenonāk depozīta punktā un tiek atstāts dabā, sekas videi var būt ilgstošas. Ceļmalā vai mežā pamesta alumīnija skārdene var saglabāties vairākus simtus gadu, plastmasas pudele – līdz pat 450 gadiem, savukārt stikls vidē praktiski nesadalās un var saglabāties pat simtiem tūkstošu gadu.
Kampaņas “Nodod, lai satiktos vēlreiz!” mērķis ir atgādināt, ka depozīta iepakojums nav atkritums, bet vērtīgs resurss, kas var atgriezties apritē no jauna. “Nododot taru depozīta sistēmā, tiek samazināts neatjaunojamo resursu patēriņš, mazināts vides piesārņojums un nodrošināts, ka iepakojums kļūst par izejvielu jauniem produktiem, nevis paliek dabā. Latvijas gadījumā tas arī samazina iepakojuma izejvielu importu jeb vairāk naudas paliek valsts apritē, nevis aizplūst uz ārvalstīm. Tāpēc Depozīta punkts aicina arī vasaras izbraucienos un svētku laikā neatstāt taru mežos, pie ūdenstilpnēm vai sadzīves atkritumos, bet nogādāt to tuvākajā depozīta punktā, ļaujot taru satikt vēlreiz jau jaunas skārdenes vai pudeles veidā!” uzsver Miks Stūrītis.
Lai arī lielāka taras apjoma nodošana būtu ērtāka, Latvijā pieejami īpaši lieljaudas iepakojumu pieņemšanas risinājumi. Viens no tiem ir Baltijā jaudīgākais taromāts –
Dižtaromāts Mežciemā (Hipokrāta ielā 28, Rīgā), kur PET pudeles, skārdenes un stikla iepakojumu iespējams nodot, vienkārši ieberot tos iekārtā. Savukārt vairākās vietās Latvijā pieejami arī beramtaromāti, kuros vienā reizē var iebērt līdz pat 100 PET pudelēm un skārdenēm. Šādas iepakojumu pieņemšanas vietas ievērojami paātrina procesu un ir ideāli piemērotas pēc svētkiem, talkām vai mājsaimniecībām ar lielākiem taras uzkrājumiem. Visas nodošanas vietas un beramtaromātu lokācijas atrodamas
depozīta punkts mājaslapas kartē.
