Aktualitātes

Lielākie tirgotāji no 1. maija dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņem

 

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt. Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali  nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Šobrīd tirdzniecības vietās depozīta produktu īpatsvars svārstās no 50% līdz 90%, savukārt 1. augustā simtprocentīgam pārklājumam jābūt realizētam visos Latvijas veikalos. Lai sasniegtu šo mērķi, lielākie tirgus spēlētāji ir novirzījuši savu darbību uz tirdzniecības telpās un noliktavās esošo nemarķēto dzērienu iepakojumu izpārdošanu, kā arī pārtraukuši tālāku nemarķēto dzērienu iepakojumu iepirkšanu no piegādātājiem.

“Maxima Latvija” drošības, kvalitātes un atbilstības direktore Elīna Stībele norāda: “Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir patiesi liels solis zaļākai rītdienai, kā arī ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Tieši šis pārejas laiks dod iespēju pielāgoties jaunajiem paradumiem un ieviest sistēmas darbību mūsu ikdienā – gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem un iedzīvotājiem. Jau šobrīd novērojam, ka sistēma uzņem apgriezienus un mūsu klienti patiesi novērtē tās darbību. Trīs mēnešu laikā mūsu tirdzniecības tīkla taromātos ir nodoti jau vairāk kā 3 miljoni depozīta iepakojumu. Mūsu atbildība ir rūpēties, lai “Maxima” veikalu plauktos ir atrodami pēc iespējas vairāk dzērienu iepakojumu ar depozīta marķējuma zīmi, tādējādi nemulsinot pircējus un nodrošinot pēc iespējas veiksmīgāku un ātrāku sistēmas ieviešanu. Jau šobrīd mūsu sortimentā produktu īpatsvars ar depozīta marķējumu ir tuvu 100%, līdz ar to, sākot no 1. maija, esam nolēmuši pieņemt tikai iepakojumus ar depozīta zīmi.”

“Šobrīd jau vairāk nekā 80% dzērienu Rimi plauktos ir pieejami ar depozīta zīmi. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu pircēji savā ikdienā ir veiksmīgi ieviesuši jaunu paradumu, veikala apmeklējumu apvienojot ar izlietotās taras nodošanu. Arī nodotās taras apjoms strauji palielinās, un tagad katru nedēļu pircēji Latvijā otrreizējai pārstrādei nodod simtiem tūkstošu iepakojumu, lai tie nenonāktu dabā, bet kalpotu otrreizējai pārstrādei – no tās otrreizēji izmantojamā stikla tara veido apmēram 25%, savukārt pārējās ir PET pudeles, skārdenes un pārstrādājamais stikls,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

“Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “CITRO” ir uzstādīti vairāk nekā 70 depozīta punkti, kas galvenokārt atrodas Latvijas reģionos. Ja pirmajos darbības mēnešos vairāk tika novērota pircēju iepazīšanās ar depozīta sistēmu un izzināšanas process, tad šobrīd novērota arvien aktīvāka iedzīvotāju interese nodot depozīta iepakojumu, un pakāpeniski pieaug arī nodotā iepakojuma apjoms. Tas skaidrojams ar daudz plašāku depozīta iepakojuma preču pieejamību veikalu plauktos, līdz ar to sadarbībā ar piegādātājiem, esam pieņēmuši lēmumu veicināt šo produktu nomaiņu, turpmāk pieņemot dzērienu produkciju tikai ar depozīta zīmi. Uzskatām, ka mūsu pircēji ir gatavi pārejai uz depozīta sistēmu, jo jau šobrīd novērots, ka pircēji uzkrāj depozīta iepakojumu un uz veikalu nāk ar jau sagatavotu tukšo taru, lai to varētu nodot un kuponu atprečot “CITRO” veikalā,” norāda Imants Kelmers, “CITRO” tīkla pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs.

Arī dzērienu ražotāji gatavojas pārejas perioda noslēgumam, būtiski samazinot vai jau šobrīd pārstājot ražot produkciju bez depozīta zīmes. AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone: “Cēsu alus darītavā depozīta sistēmas ieviešanai sākām gatavoties laikus un Cēsu alus ražotie dzērieni bija vieni no pirmajiem, kuri tirdzniecības vietās parādījās ar depozīta zīmi. DIO apkopotie dati liecina, ka vairāki Cēsu alus produktu iepakojumi jau šobrīd ir visbiežāk nodotie depozīta sistēmā. Saskaņā ar DIO, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ražotāju vienošanos, no 1. aprīļa visi dzērieni tiek ražoti ar depozīta zīmi. Mums krājumos ir palikuši mazāk par 15% dzērienu bez depozīta zīmes, ko realizēsim laikā līdz noteiktajam pārejas periodam – 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka tirgū būs plaša pieejamība dzērienu iepakojumiem ar depozīta zīmi, sagaidāma sabiedrības aktīva līdzdalība depozīta iepakojumu nodošanā un tīrākas vides veidošanā.”
 

 

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt. Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali  nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Šobrīd tirdzniecības vietās depozīta produktu īpatsvars svārstās no 50% līdz 90%, savukārt 1. augustā simtprocentīgam pārklājumam jābūt realizētam visos Latvijas veikalos. Lai sasniegtu šo mērķi, lielākie tirgus spēlētāji ir novirzījuši savu darbību uz tirdzniecības telpās un noliktavās esošo nemarķēto dzērienu iepakojumu izpārdošanu, kā arī pārtraukuši tālāku nemarķēto dzērienu iepakojumu iepirkšanu no piegādātājiem.

“Maxima Latvija” drošības, kvalitātes un atbilstības direktore Elīna Stībele norāda: “Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir patiesi liels solis zaļākai rītdienai, kā arī ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Tieši šis pārejas laiks dod iespēju pielāgoties jaunajiem paradumiem un ieviest sistēmas darbību mūsu ikdienā – gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem un iedzīvotājiem. Jau šobrīd novērojam, ka sistēma uzņem apgriezienus un mūsu klienti patiesi novērtē tās darbību. Trīs mēnešu laikā mūsu tirdzniecības tīkla taromātos ir nodoti jau vairāk kā 3 miljoni depozīta iepakojumu. Mūsu atbildība ir rūpēties, lai “Maxima” veikalu plauktos ir atrodami pēc iespējas vairāk dzērienu iepakojumu ar depozīta marķējuma zīmi, tādējādi nemulsinot pircējus un nodrošinot pēc iespējas veiksmīgāku un ātrāku sistēmas ieviešanu. Jau šobrīd mūsu sortimentā produktu īpatsvars ar depozīta marķējumu ir tuvu 100%, līdz ar to, sākot no 1. maija, esam nolēmuši pieņemt tikai iepakojumus ar depozīta zīmi.”

“Šobrīd jau vairāk nekā 80% dzērienu Rimi plauktos ir pieejami ar depozīta zīmi. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu pircēji savā ikdienā ir veiksmīgi ieviesuši jaunu paradumu, veikala apmeklējumu apvienojot ar izlietotās taras nodošanu. Arī nodotās taras apjoms strauji palielinās, un tagad katru nedēļu pircēji Latvijā otrreizējai pārstrādei nodod simtiem tūkstošu iepakojumu, lai tie nenonāktu dabā, bet kalpotu otrreizējai pārstrādei – no tās otrreizēji izmantojamā stikla tara veido apmēram 25%, savukārt pārējās ir PET pudeles, skārdenes un pārstrādājamais stikls,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

“Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “CITRO” ir uzstādīti vairāk nekā 70 depozīta punkti, kas galvenokārt atrodas Latvijas reģionos. Ja pirmajos darbības mēnešos vairāk tika novērota pircēju iepazīšanās ar depozīta sistēmu un izzināšanas process, tad šobrīd novērota arvien aktīvāka iedzīvotāju interese nodot depozīta iepakojumu, un pakāpeniski pieaug arī nodotā iepakojuma apjoms. Tas skaidrojams ar daudz plašāku depozīta iepakojuma preču pieejamību veikalu plauktos, līdz ar to sadarbībā ar piegādātājiem, esam pieņēmuši lēmumu veicināt šo produktu nomaiņu, turpmāk pieņemot dzērienu produkciju tikai ar depozīta zīmi. Uzskatām, ka mūsu pircēji ir gatavi pārejai uz depozīta sistēmu, jo jau šobrīd novērots, ka pircēji uzkrāj depozīta iepakojumu un uz veikalu nāk ar jau sagatavotu tukšo taru, lai to varētu nodot un kuponu atprečot “CITRO” veikalā,” norāda Imants Kelmers, “CITRO” tīkla pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs.

Arī dzērienu ražotāji gatavojas pārejas perioda noslēgumam, būtiski samazinot vai jau šobrīd pārstājot ražot produkciju bez depozīta zīmes. AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone: “Cēsu alus darītavā depozīta sistēmas ieviešanai sākām gatavoties laikus un Cēsu alus ražotie dzērieni bija vieni no pirmajiem, kuri tirdzniecības vietās parādījās ar depozīta zīmi. DIO apkopotie dati liecina, ka vairāki Cēsu alus produktu iepakojumi jau šobrīd ir visbiežāk nodotie depozīta sistēmā. Saskaņā ar DIO, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ražotāju vienošanos, no 1. aprīļa visi dzērieni tiek ražoti ar depozīta zīmi. Mums krājumos ir palikuši mazāk par 15% dzērienu bez depozīta zīmes, ko realizēsim laikā līdz noteiktajam pārejas periodam – 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka tirgū būs plaša pieejamība dzērienu iepakojumiem ar depozīta zīmi, sagaidāma sabiedrības aktīva līdzdalība depozīta iepakojumu nodošanā un tīrākas vides veidošanā.”
 


Citas aktualitātes

15.Feb.2024

Plāno izmaiņas depozīta sistēmas dalības maksā no 2024. gada 1. maija

Atbilstoši depozīta sistēmas darbības plānam, DIO ir sagatavojis Depozīta sistēmas dalības maksas projektu nākamajam periodam, un tas, pamatojoties uz Iepakojuma likumā noteikto, ir ticis iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) š.g. 14. februārī.

01.Feb.2024

Divos gados pēc depozīta sistēmas ieviešanas plastmasas pudeļu skaits Latvijas piekrastē samazinājies par 61%

2024. gada 1. februārī aprit divi gadi, kopš Latvijā sāka darboties dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Kā apliecina biedrības “Zaļā brīvība” un Vides izglītības fonda veiktā piekrastes monitoringa rezultāti, 17 pētījumam izvēlētajos piekrastes objektos izmesto plastmasas pudeļu skaits samazinājies par 61%, salīdzinot ar datiem pirms depozīta sistēmas ieviešanas (2021.g.).

18.Jan.2024

Pērn no HoReCa sektora savākti 3,8 miljoni depozīta iepakojumu

2023. gada ietvaros DIO no HoReCa nozares uzņēmiem (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas), kas ir noslēguši līgumu ar DIO par bezmaksas depozīta iepakojumu savākšanu, ir saņēmis 3,8 miljonus taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visiem pērn depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem. DIO aicina arī citus uzņēmumus,  kuru rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, noslēgt ar viņiem līgumu, lai tukšās taras nodošana būtu ērtāka un efektīvāka.