Depozīta sistēmā nodoto iepakojumu skaits pārsniedzis 200 miljonus vienību
Kopš š.g. 1. februāra depozīta sistēmā nodoti jau vairāk nekā 211 miljoni iepakojuma vienību – tie ir aptuveni 112 iepakojumi uz katru Latvijas iedzīvotāju. Savukārt tirgū deviņu mēnešu laikā (februāris-novembris) laisti 336 miljoni depozīta iepakojumu. Tuvojoties gada izskaņai, SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) aicina iedzīvotājus šogad iegādātos iepakojumus atgriezt depozīta sistēmā vēl decembra laikā, lai Jaunajā 2023. gadā izvairītos no rindām depozīta punktos.
“Ņemot vērā, ka tas ir depozīta sistēmas pirmais darbības gads un sabiedrība savā ikdienā ir ieviesusi pilnīgi jaunu paradumu, kā arī ņemot vērā samērā garo pārejas periodu, kad tirgū tika laisti gan iepakojumi ar depozīta zīmi, gan bez tās, uzskatu, ka saniegtie rādītāji ir adekvāti. Ja vērtējam atgriešanas īpatsvaru, kas sasniegts šobrīd, redzam, ka sistēmā tiek atgriezti vairāk nekā 80% iepakojumu – piemēram, oktobrī iedzīvotāji nodeva vairāk nekā 86% no tirgū laistā iepakojuma. Vienlaikus jāatceras, ka būtiska daļa no tirgū laistā iepakojuma sistēmā atgriezīsies vēlāk, jo šobrīd šie iepakojumi atrodas gan tirgotāju noliktavās un veikalu plauktos, gan mājās pie pircējiem,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Depozīta sistēmas pirmo deviņu mēnešu laikā 47% tirgū laisto iepakojumu veido plastmasas jeb PET pudeles, bet 27% veido skārdenes. Atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles sastāda 19%, savukārt 7% no tirgū laistajiem iepakojumiem ir vienreiz lietojamās stikla pudeles. Tāpat kopš februāra pārstrādei nodotas vairāk nekā 2900 tonnas PET iepakojuma, 3300 tonnas stikla un 850 tonnas alumīnija, bet dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildei atgriezti 39 miljoni pudeļu.
Aktīvākie depozīta sistēmas lietotāji – Vidzemē un Kurzemē
Lielākais nodoto iepakojumu apjoms reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kur iedzīvotāji nodevuši 48% no visiem depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem Latvijas mērogā, bet zemākais nodoto iepakojumu skaits ir Latgalē (10%) un Zemgalē (12%). Savukārt Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie sistēmā atgriezuši 15% no visiem depozīta iepakojumiem. Taču, salīdzinot nodoto iepakojumu apjomu ar reģiona iedzīvotāju skaitu, iezīmējas pavisam jaunas līdera pozīcijas un aktīvākie sistēmas lietotāji ir tieši Vidzemē un Kurzemē, kur uz katru iedzīvotāju ir nodotas attiecīgi 174 un 135 iepakojuma vienības.
“Pētot Latvijas iedzīvotāju depozīta sistēmas paradumus, oktobrī veiktā pētījuma dati parādīja, ka lielākā daļa jeb 67% Latvijas iedzīvotāju apvieno depozīta iepakojumu nodošanu ar veikala apmeklējumu – tas ir vienlīdz aktuāli kā lielajās pilsētās, tā arī nelielās pilsētās un laukos. Turklāt biežāk ar veikala apmeklējumu depozīta sistēmu izmanto iedzīvotāji vecumā 50+, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem līdz 750 eiro,” komentē Miks Stūrītis.
Gadījumā, ja nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, lūgums sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu jautajumi@dio.lv vai numuru +371 20224214 lietotnē Whatsapp. Savukārt, ja taromātam nepieciešama iztukšošana vai apkope, lūgums vērsties pie konkrētā veikala darbiniekiem.
Kopš š.g. 1. februāra depozīta sistēmā nodoti jau vairāk nekā 211 miljoni iepakojuma vienību – tie ir aptuveni 112 iepakojumi uz katru Latvijas iedzīvotāju. Savukārt tirgū deviņu mēnešu laikā (februāris-novembris) laisti 336 miljoni depozīta iepakojumu. Tuvojoties gada izskaņai, SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) aicina iedzīvotājus šogad iegādātos iepakojumus atgriezt depozīta sistēmā vēl decembra laikā, lai Jaunajā 2023. gadā izvairītos no rindām depozīta punktos.
“Ņemot vērā, ka tas ir depozīta sistēmas pirmais darbības gads un sabiedrība savā ikdienā ir ieviesusi pilnīgi jaunu paradumu, kā arī ņemot vērā samērā garo pārejas periodu, kad tirgū tika laisti gan iepakojumi ar depozīta zīmi, gan bez tās, uzskatu, ka saniegtie rādītāji ir adekvāti. Ja vērtējam atgriešanas īpatsvaru, kas sasniegts šobrīd, redzam, ka sistēmā tiek atgriezti vairāk nekā 80% iepakojumu – piemēram, oktobrī iedzīvotāji nodeva vairāk nekā 86% no tirgū laistā iepakojuma. Vienlaikus jāatceras, ka būtiska daļa no tirgū laistā iepakojuma sistēmā atgriezīsies vēlāk, jo šobrīd šie iepakojumi atrodas gan tirgotāju noliktavās un veikalu plauktos, gan mājās pie pircējiem,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Depozīta sistēmas pirmo deviņu mēnešu laikā 47% tirgū laisto iepakojumu veido plastmasas jeb PET pudeles, bet 27% veido skārdenes. Atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles sastāda 19%, savukārt 7% no tirgū laistajiem iepakojumiem ir vienreiz lietojamās stikla pudeles. Tāpat kopš februāra pārstrādei nodotas vairāk nekā 2900 tonnas PET iepakojuma, 3300 tonnas stikla un 850 tonnas alumīnija, bet dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildei atgriezti 39 miljoni pudeļu.
Aktīvākie depozīta sistēmas lietotāji – Vidzemē un Kurzemē
Lielākais nodoto iepakojumu apjoms reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kur iedzīvotāji nodevuši 48% no visiem depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem Latvijas mērogā, bet zemākais nodoto iepakojumu skaits ir Latgalē (10%) un Zemgalē (12%). Savukārt Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie sistēmā atgriezuši 15% no visiem depozīta iepakojumiem. Taču, salīdzinot nodoto iepakojumu apjomu ar reģiona iedzīvotāju skaitu, iezīmējas pavisam jaunas līdera pozīcijas un aktīvākie sistēmas lietotāji ir tieši Vidzemē un Kurzemē, kur uz katru iedzīvotāju ir nodotas attiecīgi 174 un 135 iepakojuma vienības.
“Pētot Latvijas iedzīvotāju depozīta sistēmas paradumus, oktobrī veiktā pētījuma dati parādīja, ka lielākā daļa jeb 67% Latvijas iedzīvotāju apvieno depozīta iepakojumu nodošanu ar veikala apmeklējumu – tas ir vienlīdz aktuāli kā lielajās pilsētās, tā arī nelielās pilsētās un laukos. Turklāt biežāk ar veikala apmeklējumu depozīta sistēmu izmanto iedzīvotāji vecumā 50+, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem līdz 750 eiro,” komentē Miks Stūrītis.
Gadījumā, ja nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, lūgums sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu jautajumi@dio.lv vai numuru +371 20224214 lietotnē Whatsapp. Savukārt, ja taromātam nepieciešama iztukšošana vai apkope, lūgums vērsties pie konkrētā veikala darbiniekiem.
Citas aktualitātes
Depozīta punkts skaidro: kur paliek 10 centi, ja depozīta iepakojumu neatgriež sistēmā?
Daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām rodas jautājums, kas notiek ar depozīta maksu par iepakojumiem, kuri sistēmā netiek atgriezti, un vai sistēmas operators no tā gūst peļņu. Lai gan sabiedrībā valda dažādi pieņēmumi, depozīta sistēmas darbību nodrošina caurskatāms un ilgtspējīgs finanšu modelis.
Taromāts nepieņem iepakojumu? Piecas biežākās kļūdas un jauns MI asistents
Vasarā, pieaugot dzērienu patēriņam, ievērojami palielinās arī depozīta sistēmā nodotais iepakojumu apjoms. Lai gan lielākā daļa iepakojumu tiek pieņemti bez sarežģījumiem, var gadīties situācijas, kad taromāts iepakojumu noraida. Nereti iemesls nav tehnisks defekts, bet gan viegli novēršamas kļūdas iepakojuma sagatavošanā nodošanai. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu un palīdzētu iedzīvotājiem ātrāk rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, Depozīta punkts ievieš jaunu mākslīgā intelekta (MI) “WhatsApp” asistentu.
Pēc Jāņiem nodotais depozīta iepakojumu apjoms pārsniedz pat 2 miljonus
Sākoties vasaras sezonai, Latvijā tradicionāli pieaug dzērienu patēriņš un līdz ar to arī depozīta sistēmā nodoto iepakojumu apjoms. Šajā periodā sistēmā atgrieztais taras daudzums ir vidēji par 62 % lielāks nekā ziemā.