Pētījums: regulāro depozīta sistēmas lietotāju skaits pieaudzis no 71% līdz 80%
Kā noskaidrots DIO jaunākajā pētījumā, regulāri – vismaz reizi mēnesī vai biežāk – depozīta iepakojumus nodod 80% iedzīvotāju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet depozīta sistēmu izmanto 94% Latvijas mājsaimniecību. Svarīgākais iemesls, kas motivē izmantot depozīta sistēmu, respondentiem arī šogad ir atgūtā depozīta maksa 10 centu apmērā (61%), kam seko mazāk atkritumu dabā (52%) un rūpes par vidi (39%).
“Depozīta sistēmas lietotāju skaits ir būtiski palielinājies un parāda arī kādu likumsakarību – jo ilgāk sistēma darbojas un ir pieejama iedzīvotājiem, jo lielākai sabiedrības daļai tā kļūst par pašsaprotamu, regulāru ikdienas paradumu. Ņemot vērā sabiedrības lielo pieprasījumu pēc tukšo iepakojumu nodošanas, depozīta sistēmas operators nepārtraukti strādā pie sistēmas pilnveides un funkcionalitātes uzlabošanas. Tā, piemēram, kopš sistēmas starta 2022. gada 1. februārī esam papildinājuši taromātu tīklu ar 304 jauniem taromātiem, kā arī pavisam nesen uzstādījām Latvijā pirmo beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET un skārda iepakojumiem vienlaikus. Jāpiebilst, ka drīzumā tiks atvērts arī otrs beramtaromāts. Sistēmas pieprasījumu apliecina arī nodoto iepakojumu skaits – ja 2022. gadā kopumā tika nodoti 228 miljoni iepakojumu, tad šogad prognozējam 390 miljonus nodoto taras vienību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Pētījuma ietvaros tāpat tika noskaidrots, ka šobrīd depozīta sistēmu neizmanto vien 6% mājsaimniecību. Kā biežāko iemeslu, kādēļ mājsaimniecībā neizmanto depozīta sistēmu, respondenti minēja, ka nav vietas, kur uzglabāt tukšos iepakojumus (29%), bet vēl 31% minēja citus iemeslus, tostarp – daļa iepakojumu tiek izmantota saimniecībā vai iepakojums ir bojāts.
“Latvijas taromātu tīkls tiešā veidā ir pakārtots aktuālajam veikalu tīklam, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodot depozīta iepakojumus turpat, kur tie tika iegādāti. Līdz ar to depozīta iepakojumu nodošanu ir iespējams ērti apvienot ar veikala apmeklējumu – kā apliecina svaigākie dati, šādu iepakojumu nodošanas modeli izvēlas vairākums jeb 68% iedzīvotāju. Bet katrs piektais (22%) respondents izvēlas uzkrāt lielāku iepakojumu apjomu un tikai tad ved to uz depozīta punktu,” skaidro Miks Stūrītis.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
Kā noskaidrots DIO jaunākajā pētījumā, regulāri – vismaz reizi mēnesī vai biežāk – depozīta iepakojumus nodod 80% iedzīvotāju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet depozīta sistēmu izmanto 94% Latvijas mājsaimniecību. Svarīgākais iemesls, kas motivē izmantot depozīta sistēmu, respondentiem arī šogad ir atgūtā depozīta maksa 10 centu apmērā (61%), kam seko mazāk atkritumu dabā (52%) un rūpes par vidi (39%).
“Depozīta sistēmas lietotāju skaits ir būtiski palielinājies un parāda arī kādu likumsakarību – jo ilgāk sistēma darbojas un ir pieejama iedzīvotājiem, jo lielākai sabiedrības daļai tā kļūst par pašsaprotamu, regulāru ikdienas paradumu. Ņemot vērā sabiedrības lielo pieprasījumu pēc tukšo iepakojumu nodošanas, depozīta sistēmas operators nepārtraukti strādā pie sistēmas pilnveides un funkcionalitātes uzlabošanas. Tā, piemēram, kopš sistēmas starta 2022. gada 1. februārī esam papildinājuši taromātu tīklu ar 304 jauniem taromātiem, kā arī pavisam nesen uzstādījām Latvijā pirmo beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET un skārda iepakojumiem vienlaikus. Jāpiebilst, ka drīzumā tiks atvērts arī otrs beramtaromāts. Sistēmas pieprasījumu apliecina arī nodoto iepakojumu skaits – ja 2022. gadā kopumā tika nodoti 228 miljoni iepakojumu, tad šogad prognozējam 390 miljonus nodoto taras vienību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Pētījuma ietvaros tāpat tika noskaidrots, ka šobrīd depozīta sistēmu neizmanto vien 6% mājsaimniecību. Kā biežāko iemeslu, kādēļ mājsaimniecībā neizmanto depozīta sistēmu, respondenti minēja, ka nav vietas, kur uzglabāt tukšos iepakojumus (29%), bet vēl 31% minēja citus iemeslus, tostarp – daļa iepakojumu tiek izmantota saimniecībā vai iepakojums ir bojāts.
“Latvijas taromātu tīkls tiešā veidā ir pakārtots aktuālajam veikalu tīklam, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodot depozīta iepakojumus turpat, kur tie tika iegādāti. Līdz ar to depozīta iepakojumu nodošanu ir iespējams ērti apvienot ar veikala apmeklējumu – kā apliecina svaigākie dati, šādu iepakojumu nodošanas modeli izvēlas vairākums jeb 68% iedzīvotāju. Bet katrs piektais (22%) respondents izvēlas uzkrāt lielāku iepakojumu apjomu un tikai tad ved to uz depozīta punktu,” skaidro Miks Stūrītis.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
Citas aktualitātes
Depozīta punkts skaidro: kur paliek 10 centi, ja depozīta iepakojumu neatgriež sistēmā?
Daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām rodas jautājums, kas notiek ar depozīta maksu par iepakojumiem, kuri sistēmā netiek atgriezti, un vai sistēmas operators no tā gūst peļņu. Lai gan sabiedrībā valda dažādi pieņēmumi, depozīta sistēmas darbību nodrošina caurskatāms un ilgtspējīgs finanšu modelis.
Taromāts nepieņem iepakojumu? Piecas biežākās kļūdas un jauns MI asistents
Vasarā, pieaugot dzērienu patēriņam, ievērojami palielinās arī depozīta sistēmā nodotais iepakojumu apjoms. Lai gan lielākā daļa iepakojumu tiek pieņemti bez sarežģījumiem, var gadīties situācijas, kad taromāts iepakojumu noraida. Nereti iemesls nav tehnisks defekts, bet gan viegli novēršamas kļūdas iepakojuma sagatavošanā nodošanai. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu un palīdzētu iedzīvotājiem ātrāk rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, Depozīta punkts ievieš jaunu mākslīgā intelekta (MI) “WhatsApp” asistentu.
Pēc Jāņiem nodotais depozīta iepakojumu apjoms pārsniedz pat 2 miljonus
Sākoties vasaras sezonai, Latvijā tradicionāli pieaug dzērienu patēriņš un līdz ar to arī depozīta sistēmā nodoto iepakojumu apjoms. Šajā periodā sistēmā atgrieztais taras daudzums ir vidēji par 62 % lielāks nekā ziemā.