Kā secināts SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) maija mēnesī veiktajā pētījumā, vairākums jeb 96% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši, ka Latvijā darbu sākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Visbiežāk minētais faktors, kas motivē izmantot depozīta sistēmu, ir atgūtā depozīta maksa – to atzinuši 70% respondentu. Vienlaikus nodot tukšos dzērienu iepakojumus motivē atkritumu samazināšana dabā (64%) un rūpes par vidi (57%). Visi trīs faktori vissvarīgākie ir bijuši cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem un ģimenēm, kurās aug bērni.
“Esam gandarīti, ka ziņa par depozīta sistēmas darbību ir sasniegusi lielāko daļu iedzīvotāju – tas nozīmē, ka viņu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija un instrumenti, lai integrētu šo jauno un videi draudzīgo paradumu savā ikdienā. Vienlaikus redzam, ka ir jāturpina aktīvi izglītot iedzīvotājus par efektīvākajām metodēm jaunā paraduma apgūšanai, turklāt liela loma iedzīvotāju iesaistē depozīta sistēmā ir līdzcilvēku atbalstam. Jāatceras, ka rūpes par vidi ir mūsu visu atbildība un tikai kopīgi sadarbojoties varēsim redzēt vides ieguvumus paši savām acīm,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Neskatoties uz to, ka depozīta sistēma uzņem apgriezienus un tajā iesaistās arvien vairāk iedzīvotāju, jaunā paraduma apgūšana un iekļaušana ikdienas dzīvē aizvien ir aktuāla daudzu mājsaimniecību vidū, jo šāda sistēma Latvijā vēl nav bijusi. Kā stāsta Latvijas Universitātes lektors un klīniskais psihologs Edmunds Vanags, jauna paraduma apgūšana var noritēt gan dažas dienas, gan arī vairākus mēnešus. “Viens no veidiem jauna paraduma pieņemšanai ir motivācijas veidošana jeb jautājuma uzdošana sev – cik man tas ir svarīgi? Šajā gadījumā atgūtā depozīta maksa var kalpot par motivācijas stimulu, un, piemēram, aprēķinot, cik dzērienu iepakojumu iztukšojam nedēļas vai mēneša laikā, varam saprast, cik lielu depozīta maksu atgūtu un ko par to varētu iegādāties. Tāpat būtiski jauno paradumu veikt regulāri, lai tas kļūtu par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu, kā arī svarīgi pārrunāt to ar līdzcilvēkiem – paradumu būs vieglāk pieņemt, ja īstenosiet to kopā ar kādu citu,” padomos dalās eksperts.
Pētījumā tāpat tika noskaidrots, ka pirmo trīsarpus mēnešu laikā (01.02.-20.05.) iespēju nodot tukšos depozīta iepakojumus ir izmantojuši 59% Latvijas iedzīvotāju. Vaicājot, kādēļ daļa respondentu sistēmu vēl nav izmēģinājusi, nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% minēja, ka to vēl nav paspējuši izdarīt, bet 19% minēja citus iemeslus (piemēram, nepērk produktus depozīta iepakojumā, iepakojumus nodod cits ģimenes loceklis, uzkrāj lielus tukšā iepakojuma apjomus u.c.).
Kā secināts SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) maija mēnesī veiktajā pētījumā, vairākums jeb 96% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši, ka Latvijā darbu sākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Visbiežāk minētais faktors, kas motivē izmantot depozīta sistēmu, ir atgūtā depozīta maksa – to atzinuši 70% respondentu. Vienlaikus nodot tukšos dzērienu iepakojumus motivē atkritumu samazināšana dabā (64%) un rūpes par vidi (57%). Visi trīs faktori vissvarīgākie ir bijuši cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem un ģimenēm, kurās aug bērni.
“Esam gandarīti, ka ziņa par depozīta sistēmas darbību ir sasniegusi lielāko daļu iedzīvotāju – tas nozīmē, ka viņu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija un instrumenti, lai integrētu šo jauno un videi draudzīgo paradumu savā ikdienā. Vienlaikus redzam, ka ir jāturpina aktīvi izglītot iedzīvotājus par efektīvākajām metodēm jaunā paraduma apgūšanai, turklāt liela loma iedzīvotāju iesaistē depozīta sistēmā ir līdzcilvēku atbalstam. Jāatceras, ka rūpes par vidi ir mūsu visu atbildība un tikai kopīgi sadarbojoties varēsim redzēt vides ieguvumus paši savām acīm,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Neskatoties uz to, ka depozīta sistēma uzņem apgriezienus un tajā iesaistās arvien vairāk iedzīvotāju, jaunā paraduma apgūšana un iekļaušana ikdienas dzīvē aizvien ir aktuāla daudzu mājsaimniecību vidū, jo šāda sistēma Latvijā vēl nav bijusi. Kā stāsta Latvijas Universitātes lektors un klīniskais psihologs Edmunds Vanags, jauna paraduma apgūšana var noritēt gan dažas dienas, gan arī vairākus mēnešus. “Viens no veidiem jauna paraduma pieņemšanai ir motivācijas veidošana jeb jautājuma uzdošana sev – cik man tas ir svarīgi? Šajā gadījumā atgūtā depozīta maksa var kalpot par motivācijas stimulu, un, piemēram, aprēķinot, cik dzērienu iepakojumu iztukšojam nedēļas vai mēneša laikā, varam saprast, cik lielu depozīta maksu atgūtu un ko par to varētu iegādāties. Tāpat būtiski jauno paradumu veikt regulāri, lai tas kļūtu par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu, kā arī svarīgi pārrunāt to ar līdzcilvēkiem – paradumu būs vieglāk pieņemt, ja īstenosiet to kopā ar kādu citu,” padomos dalās eksperts.
Pētījumā tāpat tika noskaidrots, ka pirmo trīsarpus mēnešu laikā (01.02.-20.05.) iespēju nodot tukšos depozīta iepakojumus ir izmantojuši 59% Latvijas iedzīvotāju. Vaicājot, kādēļ daļa respondentu sistēmu vēl nav izmēģinājusi, nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% minēja, ka to vēl nav paspējuši izdarīt, bet 19% minēja citus iemeslus (piemēram, nepērk produktus depozīta iepakojumā, iepakojumus nodod cits ģimenes loceklis, uzkrāj lielus tukšā iepakojuma apjomus u.c.).
