Depozīta iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā pārstrādei sagatavotas pirmās iepakojumu tonnas
Salaspils novada Aconē darbību uzsācis SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrs, kurā pārstrādei sagatavotas jau pirmās depozīta punktos nodotā PET, stikla un metāla iepakojuma tonnas. 5500 m2 plašajās telpās ir nodrošinātas darba vietas līdz pat 50 darbiniekiem atkarībā no sezonas, un centra apstrādes jauda ir līdz 3 miljoniem tukšo iepakojuma vienību dienā. Šodien, 1. aprīlī, ar šķirošanas centra darbību un depozīta sistēmas aktualitātēm tika iepazīstināti arī mediju pārstāvji.
Pasākumā ievadvārdus sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Depozīta sistēma patērētājus vistiešākajā veidā iesaista atkritumu efektīvā apsaimniekošanā un vides aizsardzībā, jo sistēmas efektivitāte lielākoties ir atkarīga no patērētāju rīcības un aktivitātes. Šodien aprit divi mēneši kopš Latvijā darbu uzsāka depozīta sistēma, un līdz šim jau savākti gandrīz divi miljoni iepakojuma vienību, kas skaidri apliecina to, ka sabiedrība ir gatava iesaistīties un sistēma veiksmīgi pilda tai doto uzdevumu! Atkritumi ir resurss, kas gudri jāizmanto, tādēļ līdz ar vietējā uzskaites un šķirošanas centra darbības uzsākšanu mēs speram vēl vienu soli uz priekšu ilgtspējīga patēriņa veicināšanā un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanā Latvijas tautsaimniecībā.”
Savukārt Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzsvēra paradumu maiņas nozīmi depozīta sistēmas uzstādīto mērķu sasniegšanā: “Depozīta sistēma Latvijā ir ieviesta ļoti īsā laika posmā, un iepakojuma šķirošanas centra darbības uzsākšana liecina par to, ka jau šodien nozīmīgs dzērienu iepakojuma atkritumu apjoms tiek apsaimniekots depozīta sistēmā. Šis ir liels solis pretī Zaļā kursa politikai, un to nevar novērtēt par zemu. Protams, tas ir pats ceļa sākums mūsu paradumu maiņai. Paradumu maiņa ir visgrūtākais, taču vienlaikus visnozīmīgākais aspekts ceļā uz rezultātu. Es tiešām ticu, ka, pateicoties depozīta sistēmai, Latvijas meži, krastmalas un ceļmalas jau pavisam drīz kļūs tīrākas un vairs neredzēsim tur iztukšotu iepakojumu.”
“Depozīta iepakojumu pieņemšanas punkti ir tikai pats iepakojuma ceļa sākums, jo būtiskākā pieturvieta ceļā uz tā pārstrādi vai atkārtotu uzpildi ir iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā. Šobrīd ienākošā iepakojuma apjoms pieaug ar katru dienu, un paredzam, ka, sistēmai ieskrienoties, dzērienu sezonas laikā apstrādes rādītāji palielināsies līdz pat 2 miljoniem tukšo iepakojuma vienību dienā,” par vietējā šķirošanas centra lomu depozīta sistēmā komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Ērtas piegādes un jaunas darba vietas – vietējā mēroga šķirošanas centra priekšrocības
Ņemot vērā šķirošanas centra atrašanās vietu – tuvu valsts galvenajiem autoceļiem un mazumtirdzniecības ķēžu centrālajām noliktavām –, iespējama ērta iepakojumu piegāde no tirdzniecības vietām un manuālajiem depozīta pieņemšanas punktiem.
Vietējais šķirošanas centrs nodrošina arī jaunas darba vietas – atkarībā no sezonas tajā strādās 30 līdz 50 darbinieki, tostarp ražošanas maiņas vadītāji, mehāniķi, autoiekrāvēja vadītāji, u.c. Šķirošanas centra darba laiks ir no pirmdienas līdz sestdienai.
Depozīta iepakojumu apstrādes process
Pēc tukšo iepakojumu transportēšanas no veikaliem uz šķirošanas centru depozīta iepakojumu sagatavošana pārstrādei norit vairākos būtiskos posmos. Manuālajos pieņemšanas punktos nodotie nesaplacinātie iepakojumi, kā arī iepakojumi, kas nodoti taromātos bez saspiešanas funkcijas, vispirms tiek saskaitīti. Savukārt PET iepakojumi un skārdenes, kuras saņemtas no taromātiem, kas pieņemšanas brīdī tos saspiež, uzreiz tiek šķiroti pa iepakojumu veidiem.
Metāla un PET iepakojumi, kā arī vienreiz lietojamie stikla iepakojumi tiek centralizēti sašķiroti un sagatavoti pārstrādei – stikls tiek šķirots pa krāsām (dzidrais, brūnais un jauktais), savukārt no kopējās PET materiālu plūsmas tiek atšķirots caurspīdīgais PET materiāls, tādējādi būtiski paplašinot tā izmantošanas iespējas un veicinot aprites ekonomiku. Visbeidzot tiek uzskaitītas arī universālā jeb BBH tipa dizaina pudeles, kuras pēc tam nodod atpakaļ dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildīšanai proporcionāli katra ražotāja tirgū laistajam iepakojuma apjomam.
Šķirošanas centra iekārtu piegādātāji un uzstādītāji ir pašmāju uzņēmums SIA “Peruza” un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmums UAB “Motecha”. Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālā būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.
Salaspils novada Aconē darbību uzsācis SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrs, kurā pārstrādei sagatavotas jau pirmās depozīta punktos nodotā PET, stikla un metāla iepakojuma tonnas. 5500 m2 plašajās telpās ir nodrošinātas darba vietas līdz pat 50 darbiniekiem atkarībā no sezonas, un centra apstrādes jauda ir līdz 3 miljoniem tukšo iepakojuma vienību dienā. Šodien, 1. aprīlī, ar šķirošanas centra darbību un depozīta sistēmas aktualitātēm tika iepazīstināti arī mediju pārstāvji.
Pasākumā ievadvārdus sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Depozīta sistēma patērētājus vistiešākajā veidā iesaista atkritumu efektīvā apsaimniekošanā un vides aizsardzībā, jo sistēmas efektivitāte lielākoties ir atkarīga no patērētāju rīcības un aktivitātes. Šodien aprit divi mēneši kopš Latvijā darbu uzsāka depozīta sistēma, un līdz šim jau savākti gandrīz divi miljoni iepakojuma vienību, kas skaidri apliecina to, ka sabiedrība ir gatava iesaistīties un sistēma veiksmīgi pilda tai doto uzdevumu! Atkritumi ir resurss, kas gudri jāizmanto, tādēļ līdz ar vietējā uzskaites un šķirošanas centra darbības uzsākšanu mēs speram vēl vienu soli uz priekšu ilgtspējīga patēriņa veicināšanā un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanā Latvijas tautsaimniecībā.”
Savukārt Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzsvēra paradumu maiņas nozīmi depozīta sistēmas uzstādīto mērķu sasniegšanā: “Depozīta sistēma Latvijā ir ieviesta ļoti īsā laika posmā, un iepakojuma šķirošanas centra darbības uzsākšana liecina par to, ka jau šodien nozīmīgs dzērienu iepakojuma atkritumu apjoms tiek apsaimniekots depozīta sistēmā. Šis ir liels solis pretī Zaļā kursa politikai, un to nevar novērtēt par zemu. Protams, tas ir pats ceļa sākums mūsu paradumu maiņai. Paradumu maiņa ir visgrūtākais, taču vienlaikus visnozīmīgākais aspekts ceļā uz rezultātu. Es tiešām ticu, ka, pateicoties depozīta sistēmai, Latvijas meži, krastmalas un ceļmalas jau pavisam drīz kļūs tīrākas un vairs neredzēsim tur iztukšotu iepakojumu.”
“Depozīta iepakojumu pieņemšanas punkti ir tikai pats iepakojuma ceļa sākums, jo būtiskākā pieturvieta ceļā uz tā pārstrādi vai atkārtotu uzpildi ir iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā. Šobrīd ienākošā iepakojuma apjoms pieaug ar katru dienu, un paredzam, ka, sistēmai ieskrienoties, dzērienu sezonas laikā apstrādes rādītāji palielināsies līdz pat 2 miljoniem tukšo iepakojuma vienību dienā,” par vietējā šķirošanas centra lomu depozīta sistēmā komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Ērtas piegādes un jaunas darba vietas – vietējā mēroga šķirošanas centra priekšrocības
Ņemot vērā šķirošanas centra atrašanās vietu – tuvu valsts galvenajiem autoceļiem un mazumtirdzniecības ķēžu centrālajām noliktavām –, iespējama ērta iepakojumu piegāde no tirdzniecības vietām un manuālajiem depozīta pieņemšanas punktiem.
Vietējais šķirošanas centrs nodrošina arī jaunas darba vietas – atkarībā no sezonas tajā strādās 30 līdz 50 darbinieki, tostarp ražošanas maiņas vadītāji, mehāniķi, autoiekrāvēja vadītāji, u.c. Šķirošanas centra darba laiks ir no pirmdienas līdz sestdienai.
Depozīta iepakojumu apstrādes process
Pēc tukšo iepakojumu transportēšanas no veikaliem uz šķirošanas centru depozīta iepakojumu sagatavošana pārstrādei norit vairākos būtiskos posmos. Manuālajos pieņemšanas punktos nodotie nesaplacinātie iepakojumi, kā arī iepakojumi, kas nodoti taromātos bez saspiešanas funkcijas, vispirms tiek saskaitīti. Savukārt PET iepakojumi un skārdenes, kuras saņemtas no taromātiem, kas pieņemšanas brīdī tos saspiež, uzreiz tiek šķiroti pa iepakojumu veidiem.
Metāla un PET iepakojumi, kā arī vienreiz lietojamie stikla iepakojumi tiek centralizēti sašķiroti un sagatavoti pārstrādei – stikls tiek šķirots pa krāsām (dzidrais, brūnais un jauktais), savukārt no kopējās PET materiālu plūsmas tiek atšķirots caurspīdīgais PET materiāls, tādējādi būtiski paplašinot tā izmantošanas iespējas un veicinot aprites ekonomiku. Visbeidzot tiek uzskaitītas arī universālā jeb BBH tipa dizaina pudeles, kuras pēc tam nodod atpakaļ dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildīšanai proporcionāli katra ražotāja tirgū laistajam iepakojuma apjomam.
Šķirošanas centra iekārtu piegādātāji un uzstādītāji ir pašmāju uzņēmums SIA “Peruza” un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmums UAB “Motecha”. Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālā būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.
Citas aktualitātes
Depozīta punkts skaidro: kur paliek 10 centi, ja depozīta iepakojumu neatgriež sistēmā?
Daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām rodas jautājums, kas notiek ar depozīta maksu par iepakojumiem, kuri sistēmā netiek atgriezti, un vai sistēmas operators no tā gūst peļņu. Lai gan sabiedrībā valda dažādi pieņēmumi, depozīta sistēmas darbību nodrošina caurskatāms un ilgtspējīgs finanšu modelis.
Taromāts nepieņem iepakojumu? Piecas biežākās kļūdas un jauns MI asistents
Vasarā, pieaugot dzērienu patēriņam, ievērojami palielinās arī depozīta sistēmā nodotais iepakojumu apjoms. Lai gan lielākā daļa iepakojumu tiek pieņemti bez sarežģījumiem, var gadīties situācijas, kad taromāts iepakojumu noraida. Nereti iemesls nav tehnisks defekts, bet gan viegli novēršamas kļūdas iepakojuma sagatavošanā nodošanai. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu un palīdzētu iedzīvotājiem ātrāk rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, Depozīta punkts ievieš jaunu mākslīgā intelekta (MI) “WhatsApp” asistentu.
Pēc Jāņiem nodotais depozīta iepakojumu apjoms pārsniedz pat 2 miljonus
Sākoties vasaras sezonai, Latvijā tradicionāli pieaug dzērienu patēriņš un līdz ar to arī depozīta sistēmā nodoto iepakojumu apjoms. Šajā periodā sistēmā atgrieztais taras daudzums ir vidēji par 62 % lielāks nekā ziemā.