72% iedzīvotāju piekrīt, ka depozīta sistēmas izmantošana kļuvusi par viņu ikdienas paradumu
Kā liecina DIO pērn veiktā pētījuma[1] rezultāti, lielākā daļa jeb 72% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka depozīta sistēmas izmantošana ir kļuvusi par viņu ikdienas paradumu. Savukārt nedaudz vairāk kā puse (54%) respondentu piekrīt, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā ir kļuvis tīrāks un sakoptāks. Taujāti, cik ticams, ka viņi rekomendētu izmantot depozīta sistēmu citiem, 73% respondentu to ir novērtējuši ar 8-10 punktiem (10 ballu skala, kur 10 – ļoti ticams).
“Lai gan varētu likties, ka vienīgais un galvenais depozīta sistēmas izmantošanas motivators ir atgūtā depozīta maksa (minēja 61% respondentu), pētījuma rezultāti liecina, ka gandrīz vienlīdz svarīga motivācija ir tas, ka Latvijas dabā nonāk mazāk atkritumu (minēja 52% respondentu). Tas pierāda, ka depozīta sistēmai ir būtiska loma, iesaistot Latvijas iedzīvotājus rūpēs par apkārtējo vidi,” komentē Ilze Jankovska, pētniece un sociālo zinātņu doktore.
“Izvērtējot aptaujas datus, varam secināt, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju ikdienā redz depozīta sistēmas pozitīvo ietekmi uz vides tīrību. Šāds progress, savukārt, motivē viņus izmantot depozīta sistēmu arvien aktīvāk – pērn depozīta iepakojumus regulāri, tātad vismaz vienu reizi mēnesī vai biežāk, nodeva 80% iedzīvotāju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Tuvojoties vasaras sezonai, kad būtiski palielinās dzērienu patēriņš un sākas dažādi brīvdabas pasākumi un festivāli, aicinu iedzīvotājus nodot visus depozīta iepakojumus atpakaļ sistēmā un ievērot principu – ja spēj atnest no veikala pilnos dzērienu iepakojumus, spēj arī aiznest atpakaļ un nodot tukšos iepakojumus! Gadījumā, ja kādā pasākumā nav iespējams nodot tukšo depozīta taru, nemet to miskastē, bet gan paņem līdzi, lai vēlāk to nodotu depozīta punktā,” aicina SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Pētījumā tāpat noskaidrots, ka depozīta sistēma veicinājusi arī atkritumu šķirošanu – 60% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka depozīta sistēma mudinājusi viņu ģimeni atbildīgāk izturēties pret atkritumu šķirošanu. Iedzīvotāji visvairāk šķiro papīru (55%), stiklu (54%), plastmasu (51%) un spuldzes, baterijas (49%).
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
[1] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2023. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1002).
Kā liecina DIO pērn veiktā pētījuma[1] rezultāti, lielākā daļa jeb 72% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka depozīta sistēmas izmantošana ir kļuvusi par viņu ikdienas paradumu. Savukārt nedaudz vairāk kā puse (54%) respondentu piekrīt, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā ir kļuvis tīrāks un sakoptāks. Taujāti, cik ticams, ka viņi rekomendētu izmantot depozīta sistēmu citiem, 73% respondentu to ir novērtējuši ar 8-10 punktiem (10 ballu skala, kur 10 – ļoti ticams).
“Lai gan varētu likties, ka vienīgais un galvenais depozīta sistēmas izmantošanas motivators ir atgūtā depozīta maksa (minēja 61% respondentu), pētījuma rezultāti liecina, ka gandrīz vienlīdz svarīga motivācija ir tas, ka Latvijas dabā nonāk mazāk atkritumu (minēja 52% respondentu). Tas pierāda, ka depozīta sistēmai ir būtiska loma, iesaistot Latvijas iedzīvotājus rūpēs par apkārtējo vidi,” komentē Ilze Jankovska, pētniece un sociālo zinātņu doktore.
“Izvērtējot aptaujas datus, varam secināt, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju ikdienā redz depozīta sistēmas pozitīvo ietekmi uz vides tīrību. Šāds progress, savukārt, motivē viņus izmantot depozīta sistēmu arvien aktīvāk – pērn depozīta iepakojumus regulāri, tātad vismaz vienu reizi mēnesī vai biežāk, nodeva 80% iedzīvotāju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Tuvojoties vasaras sezonai, kad būtiski palielinās dzērienu patēriņš un sākas dažādi brīvdabas pasākumi un festivāli, aicinu iedzīvotājus nodot visus depozīta iepakojumus atpakaļ sistēmā un ievērot principu – ja spēj atnest no veikala pilnos dzērienu iepakojumus, spēj arī aiznest atpakaļ un nodot tukšos iepakojumus! Gadījumā, ja kādā pasākumā nav iespējams nodot tukšo depozīta taru, nemet to miskastē, bet gan paņem līdzi, lai vēlāk to nodotu depozīta punktā,” aicina SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Pētījumā tāpat noskaidrots, ka depozīta sistēma veicinājusi arī atkritumu šķirošanu – 60% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka depozīta sistēma mudinājusi viņu ģimeni atbildīgāk izturēties pret atkritumu šķirošanu. Iedzīvotāji visvairāk šķiro papīru (55%), stiklu (54%), plastmasu (51%) un spuldzes, baterijas (49%).
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
[1] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2023. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1002).
